Kopā ar mākslīgā intelekta (MI) attīstību ir radies satraukums sabiedrības vidū par to, kādu lomu spēlēs cilvēks nākotnes darba tirgū. Dators strādā ar mehānisko domāšanu, bet tikai cilvēkiem piemīt meta kognitīvas prasmes. MI neizskaudīs cilvēkus no darba tirgus, taču tas izmainīs veiksmīgai karjerai nepieciešamās prasmes. Jauniešiem ir jānodrošina izglītības iespējas, kas sagatavos viņus nākotnes darba tirgum un palīdzēs viņiem iegūt kapacitāti risināt problēmas, pieņemt lēmumus un izmantot savu cilvēka būtību.

Spēja risināt problēmas

Uzskatu, ka šī brīža un nākotnes problēmu risināšanu pamatā ir trīs elementu mijiedarbība – globālas zināšanas, izpratne par tehnoloģiju ietekmi un spēcīga kritiskā domāšana. Nākotnes darba tirgus pieprasīs spēju domāt globālā spektrā. Pat šī brīža darba tirgum piemīt globāla dimensija, kur uzņēmumi Latvijā, piemēram, Fintech Latviasadarbojās ar Āfrikas valstīm. Caur starptautiskām studijām mēs jauniešus iedrošinām palūkoties ārpus valsts robežām, lai viņi būtu veiksmīgi ne tikai Latvijā, bet arī globālā līmenī.

MI un tehnoloģiju attīstība spēj aizvietot arvien vairāk mehāniskos procesus ar automatizāciju, kas ir novērojams gan rūpniecībā, gan tirdzniecībā, gan apkalpošanas nozarē. No tā nav jābaidās – to ir jāizmanto. Riga Business School bakalaura programmas – gan biznesa vadībā, gan IT vadībā – iemācam jauniešus izprast tehnoloģijas un to, kā tās maina uzņēmumu darbību. Mūsu absolventi spēs vadīt uzņēmumus, cilvēkresursus un dažādus procesus, saprotot, kā pielietot tehnoloģijas lietderīgi.

Arī uzņēmumu darbību plānošana ir mainījusies un radījusi spēcīgāku konkurenci darba tirgū, jo produktu un procesu aprites cikls ir kļuvis īsāks. Inovācijas rodas straujāk un informācijas telpa kļuvusi plašāka. Nākotnes darba tirgus ir kļuvis par “escape room”, kur caur pavedieniem ir jāatrod loģika. Jauniešiem ir pieejamas zināšanas, kuras ir jāizmanto kā pavedieni, jo neviens viņiem neiedos instrukcijas vai plānu, kam sekot. Caur kritisko domāšanu, cilvēks spēj saprast notikumu nopietnību un izprast, kā šīs jaunās un kompleksās realitātes ietekmē uzņēmumu dzīvi. Piemēram, šobrīd sabiedrība pieprasa lielāku proaktivitāti no uzņēmumiem sakarā ar ilgtspējību. Rūpes par vidi un ilgtspējība nav jaunas vērtības, taču līdz ar ētikas standartu izmaiņām ir pieaudzis pienākums arī parastiem uzņēmumiem uzņemties rūpes par šo. Šī brīža sabiedrība jau pieprasa spēju domāt starpdisciplināri, bez kā nebūs iespējams strādāt lielos uzņēmumus.

Spēja pieņemt lēmumus

Mūsu nākotnes absolventi strādās ar problēmām, kuras jau saknē būs globālā mērogā, tehnoloģiju izmainītas un sabiedrības ietekmētas. MI attīstīšanās rosina jautājumu, vai šo komplekso problēmu risināšanu varētu aizstāt ar tādām tehnoloģijām kā, piemēram, Chat GPT. Šai tehnoloģijai vienmēr būs atbilde uz jautājumu vai problēmu, bet ir jāsaprot, ka Chat GPT ir programmēts izsniegt jebkādu atbildi – vai tā ir pareiza vai nepareiza. Lielo datu un MI rīki balstās uz esošiem datiem, kuri ir spējīgi piedāvāt opcijas vai potenciālus scenārijus. Tie nekad neaizstās cilvēka faktoru un izglītotu intuīciju. Lēmuma pieņemšana paliks cilvēku, to skaitā mūsu absolventu, rokās.

Grieķu vārds “phronesis”simbolizē praktisku gudrību, kas ļauj cilvēkam pieņemt pareizu lēmumu konkrētā jautājumā vai situācijā. Šī gudrība mašīnai nepiemīt, taču tā var mums parādīt virzienu. Piemēram, viens no veiksmīgākajiem faktoriem, kad tu izveido jaunu produktu vai start-up, ir laiks. Uzņēmumam Airbnb bija ļoti veiksmīgs uzsākšanas laiks – otrās lielās depresijas periods, kad cilvēkiem bija vajadzīga nauda un viņi bija gatavi izīrēt savas istabas, kā arī tūristiem nepietika finanses, lai dotos uz viesnīcām. Airbnb radīja risinājumu, bet MI nebūtu varējis pateikt, ka tas bija īstais laiks. Caur starpdisciplinaritāti rodas izpratne par vairākām tēmām un nozarēm reizē, kas veicina spēcīgas izglītotas intuīcijas rašanos.

Spēja saprast cilvēkus

Lai organizācijas un uzņēmumi būtu veiksmīgi, to vadītājiem ir jāpiemīt spēcīgām personīgajām prasmēm jeb “soft skills”. Vadītājiem ir jāspēj cilvēki motivēt, piesaistīt un ar tiem izveidot attiecības. Mašīnai nekad nepiemitīs šādas spējas. Nākotnes uzņēmējdarbības līderiem ir jāpārzina psiholoģija un ētika, lai izprastu cilvēkus un spētu efektīvi ar viņiem strādāt. Tāpat ir ar kultūru, tāpēc caur sadarbības projektu ar Āfrikudevām iespēju uzņēmīgām meitenēm no Āfrikas valstīm pievienoties uzņēmējdarbības apmācību programmai un studēt kopā ar Riga Business School studentiem. Jauniešiem bija iespēja gan apgūt uzņēmējdarbību, gan sastrādāties projektos ar dažādu kultūru pārstāvjiem.

Nākotnes darba tirgus norāda, ka mēs nevaram vairs piedāvāt fragmentētu zināšanu iegūšanu, kur jaunieši mācās atsevišķi ētiku, ilgtspēju vai matemātiku. Realitātē, šīs tēmas ir cieši savītas kopā, kas neeksistē izolēti. Tāpat arī lēmumi, ko pieņem uzņēmēji – tiem ir jāatspoguļo šī realitāte, kur viss augstāk minētais neeksistē atsevišķi viens no otra. Nākotnes darba tirgus pieprasa starpdisciplinaritāti un sinerģiju starp zināšanām.

Klaudio Rivera, Riga Business School direktora vietnieks, bakalaura programmu direktors