Mana laba draudzene ieteica uzrakstīt kādu kopsavilkumu par manām atziņām pēc dzirdētā un runātā darba sesijā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT), Bostonā. Šo sesiju un programmu Latvijas izglītības ekosistēmas līderiem un dalībniekiem rīkoja Izglītības inovāciju laboratorija, kas darbojas Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības paspārnē ar mērķi stiprināt izglītības ekosistēmas radīto vērtību ekonomikas transformācijai.

Mani trīs secinājumi īsumā:

– Jārada vide, lai cilvēki nāktu kopā un meklētu risinājumus izaicinājumiem,

– Vajadzīga paaudze, kas spēj novērtēt, vai problēma patiesi ir problēma,

– Jāmaina domāšana no scenāriju pareģošanas uz sagatavošanos scenārijiem.

Vide cilvēku nākšanai kopā

Lai cilvēki nāktu kopā, vajadzīga koprades infrastruktūra. Ar infrastruktūru nevajag saprast tikai fizisku telpu, bet arī formātus. Kolēģi, kas ikdienā koordinē divas augstākās izglītības ekosistēmas programmas Izglītības inovāciju laboratorijā, rūpējas par formātu, kurā satiekas izglītības un inovāciju ekosistēmas pārstāvji, kuri meklē izglītības un tehnoloģiju kopradi un izaugsmi. Izglītības inovāciju laboratorijas komanda bija būtisks programmas satura veidotājs, ļaujot noturēt balansu starp Latvijas izglītības un ekonomikas izaicinājumiem un MIT pieredzi dažu izaicinājumu risināšanā. Lai attīstītu patiesi jaudīgu ideāciju, nepieciešama dažādu jomu ekspertu un līderu klātbūtne. Programmas komandai tas izdevās, jo vienuviet bija gan izglītības jomas līderi no dažādām universitātēm, biznesa pārstāvji, kuriem aktuāla zinātniskā attīstība, kā arī valsts pārvaldes līderi.

ES finansētā sadarbība starp Izglītības inovāciju laboratoriju un tehnoloģiju izglītības citadeli Bostonā ir vides radīšana, lai mācītos no labākajiem un vienlaikus viens no otra. Redzēt, kā praktizē pasaulē pieprasītākie profesori, kā top labākie industrijas un akadēmijas finansēšanas modeļi, kā cieši strādā izglītības iestādes un uzņēmumi, ir kritiski svarīgi drosmīgāku soļu speršanai šeit Latvijā.

Frāze, kas no MIT ekspertu puses turpina rezonēt saistībā ar mākslīgā intelekta attīstību, saistīta ar faktu, ka mākslīgais intelekts attīsta ideāciju, savukārt, līdzšinējās informācijas iegūšanas platformas būvētas uz meklēšanas funkciju. Tik saprotami: izrāvienam nav nepieciešams, ka mēs visi meklējam, atrodot vienu un to pašu informāciju, izrāvienam nepieciešama ideācija. Un to var iegūt, tikai nākot kopā.

Paaudze problēmu sijāšanai

Inovāciju kultūra Latvijā pēc neatkarības atgūšanas ir augusi kopā ar starptautisku uzņēmumu ienākšanu Latvijā un inovāciju ekosistēmas attīstīšanos pasaulē. Ņemot vērā MIT tehnoloģisko sasniegumu un pētniecības sasniegumu līmeni, viņu pieredze un jauda problēmrisinājumu meklējumos aizvirzīja mūs tajā vektorā, ka mums nevajag risinājumus visām problēmām, mums vajag veidot paaudzes, kuras spēj novērtēt problēmas, un izvēlēties tiešām būtiskākās un uz to risināšanu fokusēties.

Kā nodrošināt, ka izglītības sistēma var palīdzēt šādas paaudzes veidot? Tas prasa lielu uzmanību sadarbības un kritiskās domāšanas attīstīšanā. Fokuss tikai uz sava domēna zināšanām ir ārkārtīgi svarīgs, bet tik pat būtiski ir problēmrisināšanas un inovāciju prasmju attīstīšana, prasme fokusēties uz būtisko.

No scenāriju pareģošanas uz sagatavošanos scenārijiem

Lai arī šī nebija pirmā reize, kad saskaros ar scenāriju plānošanu četros kvadrantos, tomēr šajā reizē to bija iespēja darīt ar mazāk pazīstamiem cilvēkiem, ar mazāku vēsturisko aizspriedumu fonu. Paldies MIT komandai, kas izglītības ekosistēmas dalībniekiem ļāva izrauties no detaļām, ikdienas izaicinājumiem un praktizēt scenāriju plānošanu. Scenāriju plānošana bija nākošais solis, lai no iepriekš definētiem augstākās izglītības izaicinājumiem, kā studentu skaita samazināšanās, ārzemju studentu piesaiste caur globālo konkurētspēju, tehnoloģiju prasmes, ārvalstu investoru gaidas par kvalitatīvāku darba tirgu, biomedicīnas tālāka attīstīšana, veidotu reālus scenārijus. Scenāriju plānošana ļauj novērtēt ieguvējus un zaudētājus, lieliska forma dažādiem argumentiem un pierādījumiem, tehnisko ekspertu iesaistes novērtēšanai un citu iesaistīto pušu apzināšanai.

Kamēr rakstu, secinu, ka ir tomēr vēl viena atziņa. Lielais inovatīvās izglītības flagmanis aktualizē vēl kādu tēmu – kas ir veiksme! Dažas atziņas, kas izskanēja, mūsu iedvesmai:

– Būt veiksmīgam nenozīmē mērogs, bet gan spēja radīt risinājumu, kas palīdz sabiedrībai,

– Būt veiksmīgam nozīmē meklēt vērtību sabiedrībai un piemeklēt vajadzīgo tehnoloģiju,

– Būt veiksmīgam nozīmē mācīt jaunuzņēmumus radīt vērtību, kas ir svarīga sabiedrībai,

– Un vispār – veiksme ir paša definēts, nevis sabiedrības noteikts stāvoklis.

Agnese Strazda, Riga Business School Programmu, mārketinga, komunikācijas un studentu pieredzes direktore