Popkultūrā un medijos joprojām populārs ir vientuļā, vizionārā uzņēmēja tēls. Izdzirdot vārdu Tesla, mēs visdrīzāk iedomājamies Īlonu Masku (Elon Musk), Facebook gadījumā mēs to bieži asociējam ar Marku Zakerbergu (Mark Zuckerberg). Bet tā gluži nav patiesība. Vismaz nav pilna patiesība par to, kā savulaik radās un izauga šie uzņēmumi. To pirmsākumos izšķiroša nozīme ir bijusi dibinātāju komandai.
Viens vai vairāki?
Uzsākot uzņēmumu vienatnē, tā dibinātājs droši novērš risku, ka iecerētais projekts neizdosies savstarpēju pretrunu un nesamierināmas viedokļu atšķirības dēļ. Savukārt dibinot uzņēmumu komandā, idejas realizēšanai uzreiz ir pieejams visu tās dibinātāju laiks un prasmes un par tām sākotnēji nav jāmaksā “tirgus cena”, kas ievērojami palielina iespēju kustēties uz priekšu ātrāk un ar mazāku budžetu. Šie tad arī ir abi biežākie argumenti, kas tiek lietoti, diskutējot par to, vai jauni uzņēmumi ir jādibina vienam vai vairākiem dalībniekiem.
Jo jaunā biznesa ideja sākotnēji ir skaidrāka un jo vairāk tās izdošanās ir atkarīga no saprotama biznesa plāna realizēšanas – jo svarīgāks kļūst arguments par pretrunīgu viedokļu riska samazināšanu. Tāpēc uzņēmumu veidošanai “saprotamu” produktu un pakalpojumu gadījumos bieži patiešām pilnīgi pietiek ar vienu dibinātāju. Un otrādi, jo neskaidrāka ir attīstāmā ideja, kas prasa ilgāku izstrādi, jo ilgāk komandai ir jādarbojas “tumsā”, bez droši pierādītas pārliecības par jaunā produkta pieprasījumu un iecerētā biznesa modeļa dzīvotspēju, jo lielāka loma izdošanās stāstā ir visas sākotnējās komandas laika un prasmju ziedošanai, tādējādi paildzinot šo neskaidrību novēršanai pieejamo laiku. Otrā situācija tad arī attiecas uz jaunuzņēmumu – globāli ambiciozu ideju ar mērogojamu biznesa modeli – gadījumiem, un tieši tāpēc to veiksmīgu komerciālu iznākumu pamatā lielākoties ir labas dibinātāju komandas.
Kas ir laba dibinātāju komanda?
Pavisam vienkārši sakot – tā ir komanda, kuras dalībniekiem ir savstarpēji papildinošas prasmes un kompetences, kā arī vienota vīzija par to, kādu mērķi ir nepieciešams sasniegt un kādi ir galvenie stratēģiskie principi, kā to panākt?
Ja pirmā atziņa par kompetenču komplimentaritāti ir intuitīvi skaidra un tās esamību var diezgan viegli novērtēt, tad vīzijas un izaugsmes stratēģijas salāgošana bieži vien izrādās daudz sarežģītāks uzdevums, kam nepieredzējuši jaunuzņēmumu dibinātāji iesākumā nevelta pietiekami daudz laika. Tas, savukārt, būtiski paaugstina risku, ka uzņēmuma eksistences kritiskos brīžos (un tādu jaunuzņēmuma pirmajos dzīves gados būs ne mazums), tā dibinātāji nespēs vienoties par to, kā rīkoties tālāk. Kalnā nav iespējams uzkāpt, ja visiem kāpējiem nav skaidrs, pa kuru nogāzi tas jādara jeb dažreiz pat nav vienota viedokļa par to, kurā kalnā jākāpj vispirms?
Šo risku var būtiski samazināt, dibinātājiem sadarbības iesākumā veltot pietiekami daudz laika tam, lai pārrunātu un salāgotu savu redzējumu par to, ko tad galu galā viņi vēlas izveidot? Protams, šāda saruna nedod absolūtu garantiju, ka laika gaitā šie viedokļi nemainīsies, bet vienota sākotnējā izpratne par jaunuzņēmuma mērķiem un to sasniegšanas pamatprincipiem, iespējams, ir pats lielākais ieguldījums šī jaunuzņēmuma izdošanās stāstā, ko tā dibinātāji var izdarīt.
Komandas veidošana un darbs tajā ir arī viena no tēmām, kuru aktīvi pārrunājam ar pirmsakselerācijas programmas “Inovāciju Akadēmija” dalībniekiem. Janvāra beigās sāksies darbs ar komandām, kuras būs pieteikušas savu dalību. Vēl pāris vietas jaudīgām un attīstīties gatavām komandām brīvas. Programmu administrē Riga Business School kā RTU struktūrvienība.
Pieteikšanās dalībai Inovāciju Akadēmijas pirmsakselerācijas posmam šeit:
Viesturs Sosārs, Riga Business School rezidējošais uzņēmējs, “Inovāciju Akadēmijas” programmas direktors
