Guna Semjonova ir pasniedzēja un pētniece Rīgas Stradiņa universitātē, Rehabilitācijas katedrā. Docē studiju kursu biomehānikā bakalaura studentiem, veido studiju kursu “Viedās tehnoloģijas rehabilitācijā”, vada studentu bakalaura un maģistra darbus saistītus ar viedajām tehnoloģijām rehabilitācijā. Gunai ir zinātnes doktora grāds (Ph.D.) medicīnas un veselības zinātnēs Rīgas Stradiņa universitātē un viņas pētniecības intereses ir rehabilitācija traumatoloģijā un ortopēdijā, viedo tehnoloģiju iespējas un pielietojums klīniskajā praksē, starpdisciplināra sadarbība. Viņa ir bijusi iesaistīta pētniecības projektā par viedā tekstila sistēmām medicīnai un sportam.

Atgriežoties mājās pēc semestra Bufalo universitātē, kur viņa kopā ar vēl 7 citiem Latvijas augstskolu lektoriem stiprināja savas digitālās prasmes, Guna reflektē par pieredzēto: “Šī pieredze Bufalo universitātē noteikti ir ierakstāma manu pozitīvo pieredžu sarakstā. Šobrīd, jau atrodoties mājās, pirmais, kas ienāk prātā, atsaucot tur pieredzēto, ir “multikulturāla sabiedrība un dažādā iekļaušana, pieņemšana”, ko paspilgtina studiju kursā Equity and Inclusion apgūtais, kur katra balss un viedoklis bija no svara. Nostiprināju savu jau iepriekš izveidoto atziņu, ka dažādību līdzāspastāvēšana ir ieguvums gan universitātei, gan sabiedrībai kopumā.

Viena no būtiskākajām atziņām, pie kuras nonācu šo četru mēnešu laikā, ir tā, ka pasniedzēja paša degsme par savu darbu noteikti ir stūrakmens, lai studentam radītu vēlmi un interesi par studiju priekšmetu. Kā piemēru vēlos minēt Foundations of Engineering Education studiju kursa pasniedzēju, kura pati arī aktīvi nodarbojas ar pētniecību šajā zinātnes jomā. Viņas degsme, strukturētais studiju plānojums un dalīšanās ar viņas un viņas kolēģu publicētiem pētniecības rezultātiem sniedza man kā studentam ļoti kvalitatīvu mācību saturu. Paņemšu šo atziņu savām turpmākajām pasniedzējas darba gaitām. Iegūtās zināšanas no Datorzinātņu kursa un Foundations of Engineering Education jau pielietoju, lai izveidotu jauno studiju kursu “viedās tehnoloģijas rehabilitācijā”. Viedās tehnoloģijas ir neatņemam mūsdienu sastāvdaļa. Padziļinātākas teorētiskās un praktiskās zināšanas par datu algoritmiem, datubāzēm, ētikas un drošības jautājumiem digitālā vidē ļauj labāk izvērtēt to pielietojumu veselības aprūpes jomā un meklēt risinājumus, lai to pielietošana atvieglotu, nevis apgrūtinātu ikdienas darbu ar pacientiem.

Kopumā uzskatu, ka šādu projektu esamība bagātina augstākas izglītības saturu un kvalitāti, jo pasniedzējam ir iespēja iekāpt “studenta kurpēs” un uz savas ādas sajust, kas strādā, kas – nē. Izvērtēt savu darbu un veikt nepieciešamās pārmaiņas pasniegšanas pieejā. Vai arī, gluži otrādi, nonākt pie atziņas, ka līdz šim pielietotās metodes ir labākais veids, kā veicinātu studenta interesi par studiju priekšmetu un tā apgūšanu. Jo ne jau viss jaunais un/vai citādais automātiski nozīmē labāk par to, kas šobrīd tiek darīts.”